Asiņošanas simptomi

Deguna asiņošana ir sastopama bieži. Tā var rasties ikvienam, bet bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un grūtniecības laikā deguna asiņošana ir sastopama biežāk. Asiņošana var būt no vienas nāss vai abām nāsīm, tā var būt viegla vai stipra un parasti apstājas dažu minūšu laikā. Deguna asiņošana parasti nav nopietna, taču ja deguna asiņošana ilgst vairākas minūtes, tā var būt pamatslimības pazīme.

Asiņošana degunā notiek no daudzajiem sīkajiem, trauslajiem asinsvadiem. To bojājums var viegli rasties, urbinot degunu, pārāk spēcīgi šņaucot degunu vai gūstot nelielas deguna traumas. Temperatūras un mitruma izmaiņas var padarīt deguna iekšpusi sausu, kas var izraisīt asiņošanu. Šāda veida deguna asiņošana bērniem ir sastopama biežāk nekā pieaugušajiem un to bieži var ārstēt mājas apstākļos.

Asiņošana var sākties arī dziļāk degunā. Šāda veida deguna asiņošana var būt nopietnāka, un tās dēļ var būt nepieciešama medicīniska palīdzība. Šāda veida deguna asiņošanas cēloņi ir operācija, deguna vai galvas trauma vai zāļu, kas novērš asiņu sarecēšanu, lietošana. Stipra asiņošana no deguna ir iespējama arī tad, ja tādu asinsreces slimību kā hemofilija vai Villebranda slimība (VS) dēļ nenotiek pilnvērtīga asinsrece. Tātad bieža un ilgstoša deguna asiņošana ir viens no tipiskajiem VS simptomiem.¹

Asiņošana mutes dobumā parasti notiek no smaganām ap zobiem. Ir iespējama arī asiņošana no mēles, lūpām vai vaigu iekšpuses, ko bieži izraisa savainošanās. Asiņošanu no smaganām var izraisīt arī smaganu iekaisums jeb gingivīts, kas ir bieži sastopama un viegla smaganu slimības forma. Gingivīta gadījumā smaganas ir pietūkušas, sarkanas un sāpīgas. Ir iespējama smaganu asiņošana pēc zobu tīrīšanas, diegošanas vai cietu pārtikas produktu ēšanas. Pastāvīgs gingivīts ietekmē ēšanas ieradumus, sociālo un intīmo dzīvi, tādējādi radot nozīmīgu ietekmi uz dzīves kvalitāti. Veseliem cilvēkiem asiņošanai pēc zobu tīrīšanas vai diegošanas vajadzētu apstāties dažu sekunžu laikā. Taču VS gadījumā smaganu asiņošana var būt bieži un ilgt 5 minūtes vai ilgāk.

Lai izvairītos no smaganu asiņošanas, mēs iesakām tīrīt zobus divas minūtes divas reizes dienā. Fluoru saturoša zobu pasta palīdz uzturēt smaganu un zobu veselību. Veicot arī regulāras pārbaudes, tā būs iespējams mazināt nepieciešamību pēc operācijas vai zoba izraušanas. Tādēļ stomatologu ieteicams apmeklēt vismaz divreiz gadā.¹

Zilums ir ādas reakcija uz nelielu traumu, piemēram, savainošanos, kritienu vai medicīnisku procedūru. Trauma izraisa zemādas asinsvadu bojājumu, un asinis noplūst apkārtējos audos. Asinis sakrājas zem ādas un veidojas melns, violets vai zils asinsizplūdums. Zilumiem uzsūcoties, tie kļūst brūni vai dzelteni un pēc tam izzūd.^1,2

Lielākā daļa zilumu ir nekaitīgi un izzūd bez ārstēšanas. Nepieciešamības gadījumā zilumus bieži iespējams novērst, sniedzot vienkāršu pirmo palīdzību, piemēram, uzliekot aukstumpaku, lai mazinātu pietūkumu, paceļot asinsizplūduma vietu virs sirds līmeņa vai lietojot bezrecepšu pretsāpju līdzekli, piemēram, paracetamolu.^2,3

Lai gan zilumi rodas katram, dažiem cilvēkiem zilumi veidojas vieglāk un biežāk. Vieglu zilumu veidošanos var izraisīt zāles, piemēram, noteikti pretsāpju līdzekļi vai asinis šķidrinoši līdzekļi, vai arī vitamīnu, piemēram, C vai K vitamīna, trūkums. Arī daži veselības traucējumi var palielināt noslieci uz zilumu veidošanos, tai skaitā tādas asinsreces slimības kā Villebranda slimība (VS).2 Cilvēkiem ar VS zilumi nelielu sasitumu vai traumu gadījumā var veidoties katru nedēļu vai katru dienu, un viņiem bieži novēro citus asiņošanas simptomus, piemēram, deguna vai smaganu asiņošanu.⁴

Ja jums zilumi rodas bez acīm redzama iemesla, regulāri asiņo deguns vai smaganas vai ir kāds ģimenes loceklis, kuram arī viegli veidojas zilumi, konsultējieties ar ārstu.

Brūce ir dzīvo audu bojājums, kas ir pāršķēlis ādu. Nelielas brūces, piemēram, skrāpējumi, nobrāzumi un iegriezumi, ir ļoti bieži sastopamas un parasti nav nopietnas. Šo brūču asiņošana bieži apstājas spontāni vai pēc nelielas piespiešanas, un to dzīšana sākas dažu dienu laikā. Nelielas brūces parasti var ārstēt mājās. Ārstējot brūci, ir svarīgi to uzturēt tīru un nosegt ar leikoplastu vai pārsēju, lai novērstu inficēšanos.^1-3

Dažām brūcēm var būt nepieciešama intensīvāka kopšana, īpaši brūcēm, kas ir dziļas, nebeidz asiņot vai pēc tīrīšanas joprojām ir netīras. Šīs brūces ir jānovērtē ārstam vai medmāsai. Pie ārsta jāvēršas arī tad, ja brūce nedzīst vai tai ir infekcijas pazīmes, piemēram, pietūkums, sāpes, apsārtums, vai no brūces izdalās strutas.^1,2

Ilgstoša asiņošana no nelielām brūcēm ir iespējama arī tad, ja tādu asisnreces slimību kā hemofilija vai Villebranda slimība (VS) dēļ nenotiek pilnvērtīga asinsrece. Faktiski par 10 minūtēm ilgāka asiņošana pēc neliela iegriezuma ir viens no raksturīgākajiem VS simptomiem. Citi bieži sastopami šīs slimības simptomi ir bieža deguna asiņošana, viegla zilumu veidošanās un stipra menstruālā asiņosana.^4-6

Aptuveni katrai ceturtajai sievietei ir stipras menstruālās asiņošanas pazīmes. Neārstēta stipra menstruālā asiņošana var izraisīt dzelzs deficītu, anēmiju un nogurumu. Pētījumos pierādīts, ka stipra menstruālā asiņošana var izraisīt arī trauksmi un depresiju, kā arī ietekmēt sociālo mijiedarbību un dzimumfunkciju.^1-3

Dažos gadījumos menstruācijas var būt dabiski spēcīgākas, piemēram, sākoties menstruācijām, pēc grūtniecības vai menopauzes laikā. Taču ja asiņošana turpinās vairāk nekā 7 dienas vai ja higiēnisko paketi vai tamponu nākas mainīt ik pēc 1 vai 2 stundām un nakts laikā, iespējams, jums ir stipra menstruālā asiņošana. Citas stipras menstruālās asiņošanas pazīmes ir nepieciešamība vienlaicīgi lietot divu veidu higiēnas līdzekļus, asiņošana cauri apģērbam vai gultas veļai un lielu asins recekļu izdalīšanās.²

Ja jūs raizējaties, ka menstruācijas ir pārāk spēcīgas vai pārāk ilgas, izmantojiet šo vienkāršo rīku, kas jums palīdzēs novērtēt menstruācijas.

Stiprai menstruālai asiņošanai ir dažādi cēloņi un ārstēšanas līdzekļi. Cēloņi ir hormonāls disbalanss, zāles, kas palīdz novērst asins recekļu veidošanos, dzemdes vai olnīcu slimības un tādas iedzimtas asinsreces slimības kā Villebranda slimība (VS).³ Lai noskaidrotu stipras menstruālās asiņošanas cēloni, visas piedzīvotās asiņošanas epizodes jums ir jāpārrunā ar ārstu. Tad ārsts jums palīdzēs izvēlēties piemērotu ārstēšanu.

Pētnieki ir konstatējuši, ka aptuveni katrai piektajai pieaugušajai sievietei stipras menstruālas asiņošanas cēlonis ir asinsreces traucējumi. Lai gan VS ir biežākā iedzimtā asinsreces slimība, tā bieži netiek apsvērta kā stipras menstruālās asiņošanas cēlonis.⁴ Turklāt iespējams, ka ārstēšanas līdzekļi, kas var nodrošināt stipras menstruālās asiņošanas kontroli sievietēm ar VS, nenovērš asiņošanu pēc negadījuma vai operācijas laikā. Sievietēm ar VS ir iespējama arī pārmērīga asiņošana grūtniecības laikā, kā arī dzemdību laikā un pēc tām. Tādēļ, lai mazinātu asiņošanas risku, ļoti svarīga ir pareiza VS diagnostika un ārstēšana. ^4,5

Operācijas laikā ir sagaidāms zināms asins zudums, un neliela asiņošana no griezuma vietas pēc operācijas arī nav nekas neparasts. Asiņošana parasti notiek tikai operācijas apvidū, un, lai apturētu asiņošanu, ārsts var šo vietu piespiest, uzlikt tai šuves vai piededzināt.¹

Dažos gadījumos asins zudums operācijas laikā vai pēc operācijas ir lielāks nekā gaidīts. Šāda pārmērīga asiņošana var rasties griezuma vietā vai ķermeņa iekšienē. Pārmērīga asiņošana operācijas laikā vai pēc tās var izraisīt komplikācijas un tās dēļ ir nepieciešama intensīva asins pārliešana un ilgstoša uzturēšanās slimnīcā.^2-4

Vairumā gadījumu asiņošana operācijas laikā vai pēc tās ir saistīta ar asinsvadu vai citu orgānu traumām vai šuvju atvēršanos. Asiņošanu var izraisīt arī zāles, piemēram, aspirīns vai asinis šķidrinoši līdzekļi (antikoagulanti). Daži veselības traucējumi, piemēram, aknu vai nieru slimība, vai asinsreces traucējumi var izraisīt pārmērīgu vai ilgstošu asins zudumu operācijas laikā vai pēc tās.^2,5 Visbiežāk sastopamā iedzimtā asinsreces slimība ir Villebranda slimība (VS), kas bieži netiek diagnosticēta. Bez atbilstošas ārstēšanas cilvēkiem ar nediagnosticētu VS ir risks piedzīvot nopietnu asiņošanu. Nediagnosticēta VS bieži izraisa ilgstošu asiņošanu pēc ķirurģiskas procedūras, piemēram, pēc zoba izraušanas vai tonsilektomijas. Līdztekus biežai deguna asiņošanai un smaganu asiņošanai asiņošana šādu operāciju laikā un pēc tām ir raksturīga VS pazīme.^6,7

Asiņošana pēc operācijas var sākties tūlīt vai vairākas dienas pēc operācijas un var kļūt dzīvībai bīstama. Pēcoperācijas asiņošanas pazīmes ir ģīboņa sajūta vai elpas trūkums, trauksme, apjukums, ātrāka sirdsdarbība nekā parasti un mazāks izvadītā urīna daudzums nekā parasti. Ja notiek asiņošana operācijas apvidū, asinis var arī izsūkties caur pārsēju, kas sedz brūci. Ja jums rodas kāds no iepriekš minētajiem simptomiem, jums nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības.²

Pārmērīgs nogurums, pārstrādāšanās vai spēka izsīkums laiku pa laikam ir normāla parādība. Parasti iemesli ir viegli identificējami, piemēram, nepietiekams miegs, pārāk liels stress vai fiziskā slodze. No otras puses, nespēks nozīmē, ka jūs pastāvīgi bez redzama iemesla jūtaties pārāk noguris, lai veiktu ikdienas darbības. Nogurumam ir daudz cēloņu. Nogurumu var izraisīt ar dzīvesveidu saistīti faktori, psiholoģiski traucējumi, dažādas slimības un noteiktas zāles.^1,2

Viens no fiziskiem noguruma cēloņiem ir anēmija.¹ Anēmija ir ļoti bieži sastopams veselības traucējums.³ Anēmijas gadījumā asinīs nav pietiekami veselu eritrocītu, kas transportētu pietiekamu skābekļa daudzumu no plaušām uz pārējām ķermeņa daļām. Bez pietiekama skābekļa daudzuma organisma šūnas nevar pilnvērtīgi darboties, kā rezultātā cilvēkam ir nogurums, aukstuma sajūta un nespēks.^4,5 Vairumā gadījumu anēmija rodas dzelzs trūkuma dēļ. Dzelzs erirocītiem ir nepieciešams skābekļa transportēšanai. Ja netiek uzņemts pietiekami daudz dzelzs vai tiek zaudēts pārāk daudz asiņu, attīstās dzelzs deficīta anēmija. Sākumā dzelzs deficīta anēmija var būt tik viegla, ka netiek pamanīta. Bet, dzels deficītam palielinoties un anēmijai progresējot, pazīmes un simptomi pastiprinās.^5,6 Dzelzs deficīta anēmija ļoti bieži ir sastopama sievietēm, kurām ir stipra menstruālā asiņošana. Atkārtota asiņošana galu galā iztukšo organisma dzelzs rezerves un izraisa anēmiju un nogurumu.⁷ Stipra menstruālā asiņošana un ar to saistītā anēmija ir īpaši bieži sastopams simptoms sievietēm, kurām ir asinsreces traucējumi, piemēram, Villebranda slimība (VS).⁸ Ja jums ir stipra menstruālā asiņošana vai citi asiņošanas simptomi, piemēram, bieža deguna asiņošana vai smaganu asiņošana, lūdzu, veiciet mūsu asiņošanas testu.

Vairumā gadījumu anēmija ir ārstējama. Bieži vien, lai ārstētu dzelzs deficīta anēmiju, pietiek ar uztura maiņu vai dzelzs preparātu lietošanu. Tomēr, ja anēmijas cēlonis ir nopietnāks, ārsts jums ieteiks atbilstošu ārstēšanu.³